Vācijas ekonomika šogad saruks un 2025. gadā diez vai pieaugs, liecina Vācijas centrālās bankas Bundesbankas jaunās prognozes.
Paredzams, ka valsts produkcija šogad samazināsies par 0,2%, salīdzinot ar Budensbank prognozēm par 0,3% pieaugumu jūnijā.
Paredzams, ka 2025. gadā izlaide pieaugs par niecīgiem 0,2%, salīdzinot ar iepriekš prognozēto 1,1%. 2026. un 2027. gadam Bundesbank prognozē izaugsmi 0,8% un 0,9% apmērā.
Kamēr citas valstis cieš no augstām aizņēmumu izmaksām, Vācijas ekonomikai klājas īpaši slikti. Tā kā tā agrāk bija atkarīga no Krievijas enerģijas, valsti nesamērīgi skāra enerģijas cenu kāpumi pēc konflikta Ukrainā.
Vairāki faktori apgrūtina valsts atgriešanos uz kājām, tostarp iedzīvotāju novecošana, vecā infrastruktūra un produktivitāti kavējoša birokrātija.
Ķīnas ekonomikas kritums arī ir skāris izaugsmi šajā gadā, un Āzijas tirgus ir galvenais Vācijas eksporta tirgus. Vācijas globālais eksports oktobrī samazinājies vairāk, nekā gaidīts, liecina dati, ko piektdien publiskojis arī federālais statistikas birojs.
Eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 2,8%. Eksports uz Ķīnu mēneša laikā samazinājās par 3,8%, eksports uz ASV samazinājās par 14,2%, bet eksports uz ES valstīm samazinājās par 0,7%.
Politiskie satricinājumi sarežģī valsts ekonomisko situāciju, jo februārī tika izsludinātas ārkārtas vēlēšanas. Koalīcija pagājušajā mēnesī sabruka Vācijā, kad kanclers Olafs Šolcs atlaida savu finanšu ministru Kristianu Lindneru, vainojot strīdu par budžetu.
Arī Budensbank piektdien brīdināja, ka tālāka politika var negatīvi ietekmēt situāciju. Ja ievēlētais prezidents Donalds Tramps pildīs savu solījumu noteikt tarifus ASV importam, Vācijas IKP prognoze 2027.gadam varētu būt par 1,3-1,4% zem bāzes scenārija.
Modelēšana aplūko scenāriju, kurā ASV uzliek 10% tarifu Eiropas precēm un 60% nodevu Ķīnas eksportam. Vācijas ekonomika, visticamāk, “ievērojami cietīs no šādas ASV politikas maiņas”, teikts piektdienas ziņojumā.
“Tā lielā atkarība no eksporta padara to īpaši neaizsargātu pret ārējā pieprasījuma samazināšanos, ko izraisa ierobežojošās tirdzniecības politikas izraisītie globālās tirdzniecības zaudējumi. Paaugstinātā nenoteiktība vēl vairāk apgrūtina Vācijas ekonomiku.
Attiecībā uz inflāciju (SPCI) Bundesbanka nākamgad prognozē tikai nelielu kritumu – no gada vidēji 2,5% līdz 2,4%. Tas ir saistīts ar īslaicīgi straujāku pārtikas cenu kāpumu un tikai lēnām mazinošu cenu spiedienu, kas ietekmē pakalpojumus.
Sākot ar 2026. gadu, Bundesbanka prognozē, ka inflācijas līmenis “pamazām atgriezīsies” līdz 2%.